Irāna, Ziemeļkoreja… kāpēc un cik lielā mērā šīs vidējās lielvaras šodien var izaicināt ASV?

Šo svētdien ar Irānu saistīti radikāli elementi, izmantojot raķetes un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, veica masveida un koordinētu triecienu pret amerikāņu loģistikas bāzi Jordānijā, kā rezultātā gāja bojā trīs amerikāņu karavīri, kā arī 34 tika ievainoti. Uzbrukums pagaidām ir kulminācija Irānas vadītajai eskalācijai pret Savienotajām Valstīm Tuvajos Austrumos, jo Ziemeļkoreja to pašu dara Korejas pussalā. Lai gan no pirmā acu uzmetiena ir neatkarīgas, šīs divas spriedzes jomas patiesībā ir daudz vairāk saistītas, nekā šķiet.

Ar katru jaunu provokāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir Irāna vai Ziemeļkoreja, ASV šķiet ierobežotas un ļoti piesardzīgas savās atbildēs. Ja Vašingtonas pasākums ir acīmredzams, tad to galvenokārt nosaka globālais stratēģiskais konteksts, kas ātri vien varētu būt tai ļoti nelabvēlīgs, fonā esot Krievijas draudi pret Ukrainu un Eiropu un Ķīnas draudi pret Taivānu un Klusā okeāna reģionā. .

Patiešām, ja katram teātrim atsevišķi jau ir ievērojams eskalācijas potenciāls relatīvi īstermiņā, tie, kopā ņemot, ir daļa no lielākas un citādi satraucošas dinamikas.

Kāds ir topošās globālās eskalācijas sākuma punkts?

Krievija un Ķīna no ASV nebaidās jau desmit gadus. Tas ir vismaz tas, ko mēs varam secināt no Maskavas un Pekinas radikālajām stājas izmaiņām, kas notika apmēram pirms desmit gadiem, Krievijas iejaukšanos Krimā un pēc tam Donbasā, neskatoties uz Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos garantēt Ukraina robežojas ar Budapeštas memorandu un ar Ķīnas stingrāku deviņu līniju noteikumu Dienvidķīnas jūrā, tāpat kā ar Taivānu.

Ja šo divu strauji attīstošo spēku trajektorija jau vairākus gadus ir satraukusi Rietumu militāros štābus un kancelejas, Irāna, tāpat kā Ziemeļkoreja, šķiet joprojām tiek kontrolēta ar Vīnes līgumiem par Irānas kodolprogrammu. attiecību normalizēšana starp Vašingtonu, Seulu un Phenjanu, no otras puses.

Taču iepriekšējās desmitgades beigās šīs abas valstis evolucionēja uz daudz prasīgāku un kareivīgāku nostāju pret ASV, tiesa, daļēji saistībā ar Trampa administrācijas sarežģītajām nostādnēm šajā jautājumā.

Taču nenoliedzami kopš 2020. gada un jo īpaši no Krievijas ofensīvas sākuma Ukrainā Teherāna un Phenjana gandrīz kopīgi ir pārgājušas uz aktīvu spītu pret ASV un Rietumiem kopumā. izmantot uzbrūkošus militāros līdzekļus pret amerikāņu spēkiem vai to sabiedrotajiem.

Amerikāņu karavīru vidū 3 bojāgājušie, 34 ievainoti: spriedze starp Vašingtonu un Teherānu ir sasniegusi jaunu pavērsienu

Ja ASV 2019. gadā gandrīz sāka gaisa triecienus pret Irānu, pēc tam, kad Irānas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi bezpilota lidaparātu RQ-4A Global Hawk, šī epizode šodien šķiet gandrīz nekaitīga, ņemot vērā Irānas pēdējās provokācijas pret amerikāņu spēkiem. nedēļas.

Pārējais šis raksts ir paredzēts tikai abonentiem

Les Klasiskie abonementi nodrošināt piekļuvi
visi raksti bez reklāmas, no 1,99 €.

Reģistrēšanās biļetenam